Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierēdnis
ierēdnis -ņa, v.
ierēdne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; neakt.
Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
PiemēriMuitas ierēdnis.
Avoti: 3. sējums