ierēdnis
ierēdnis -ņa, v.
ierēdne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; neakt.
Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
PiemēriMuitas ierēdnis.
- Muitas ierēdnis.
- Pilsētas valdes ierēdnis.
- Municipalitātes ierēdnis.
- Bankas ierēdnis.
- Izmeklēšanas ierēdnis mani saņēma tikpat korekti kā pirmo reizi.
- Apriņķa valdē jau sēdēja.. visi tiesas un valdes ierēdņi spožos mundieros un melnos svārkos..
- Manai klases biedrenei Mirdzai.. bija apsolīta ierēdnes vieta šejienes miertiesā.
Avoti: 3. sējums