Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierīkot
ierīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
PiemēriIerīkot centrālapkuri.
1.1.Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
Piemēri«Gēna, tu esi namdaris,» Asja griezās pie pelēkmataina puiša. «Vai tas tik grūti, ierīkot skatuvi?»
2.Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
PiemēriIerīkot darbnīcu.
2.1.Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
PiemēriIerīkot ganības.
2.2.Izveidot (mājokli) — par dzīvniekiem.
Piemēri..brūnkaklis un cekulpīle ligzdo uz zemes, bet tieši ūdens malā un reizēm ierīko ligzdu pat seklā ūdenī.
2.3.pareti Iekārtot (telpu).
Piemēri..istabai bija tikai vienas durvis. Lai gan sen vairs neapdzīvota, tā tomēr vēl stāvēja tāpat ierīkota kā vecos laikos.
3.Iekārtot4.
PiemēriLidija ierīkoja mani sev blakus un lika nogaršot gan pašas vārītā galerta gabaliņu, karoti pašas gatavotā rasola..
4.Iekārtot5.
Piemēri«Labi, ierīkosim tevi pie zirgiem,» teica Ozols. «Bet vai tu nebūsi sarūgtināts, ka šeit tavā vietā nāk cits? ..» - «Nē, nē!» iesaucās Jānis. «Ja es tieku zirgu punktā, tad ir labi.»
Avoti: 3. sējums