ierūkt
ierūkt parasti 3. pers., -rūc, pag. -rūca; intrans.; pareti
Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
PiemēriUn nemaz tas [zāles labums] neatkarājas no saulaina vai slapjāka laika - Upīšu Mārtiņš bij pārliecināts, ka galvenā kārtā no tā, vai pavasara pērkoni ierūc jaunā vai vecā mēnesī.
Avoti: 3. sējums