Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iesmējiens
iesmējiens -a, v.
Īsi, aprauti smiekli.
PiemēriTikai ar labās puses biedreni tās [meitenes] pārmainījās čukstiem, zīmēm, īsiem tīksmīgiem iesmējieniem..
  • Tikai ar labās puses biedreni tās [meitenes] pārmainījās čukstiem, zīmēm, īsiem tīksmīgiem iesmējieniem..
  • Humoristiskos dzejoļus pavada mazs iesmējiens..
Avoti: 3. sējums