iesmērēt
iesmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ieziest.
PiemēriRati tik bagātīgi iesmērēti, ka darva no visiem četriem assgaliem pilēja zemē.
- Rati tik bagātīgi iesmērēti, ka darva no visiem četriem assgaliem pilēja zemē.
- Iesmērēt matus ar mateļļu.
Stabili vārdu savienojumiIesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā.
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā idioma — vienk. Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
1.1.pārn. Iedot dzeramnaudu, kukuli.
Piemēri..vajadzīga nauda, ko iesmērēt tiem kungiem, kuri var notikumus paātrināt.
- ..vajadzīga nauda, ko iesmērēt tiem kungiem, kuri var notikumus paātrināt.
2.Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
PiemēriMātei bija līgumā kāds kilograms vilnas. Bet vai tad vilnu Siksnēns atdeva? Iesmērēja saslaukas, ne vilnu.
- Mātei bija līgumā kāds kilograms vilnas. Bet vai tad vilnu Siksnēns atdeva? Iesmērēja saslaukas, ne vilnu.
- «Jums esot vakar bijis nepatīkams gadījums.. Nelāgs sviests iesmērēts.» - «Vai es varu katrā gabalā ielīst?» sekoja atbilde.
- «Pilsētā tik uzmanies: tur tev āzi iesmērēs par slaucamu govi,» viņš noķiķināja.
Avoti: 3. sējums