iesprāgt
iesprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Ieplīst, ieplaisāt.
PiemēriGlāze iesprāgusi.
- Glāze iesprāgusi.
- Akmens iesprādzis.
- Logam iesprāgusi rūts.
- No paša rīta vāveres, apvilkušas lepno ziemas kažoku, zara sēdēdamas, skrapstinās iesprāgušās zīļu čaulās.
2.Strauji ielidot (kur iekšā) – piemēram, par dzirksteli.
PiemēriDzirkstele iesprāga acī.
- Dzirkstele iesprāga acī.
2.1.pārn. Pēkšņi ieplūst (acīs) – par asarām.
PiemēriPēteris kāri paķēra pudeli un.. ievilka garu, ugunīgu malku.. Asaras iesprāga acīs, un, atplestu muti, viņš brītiņu gari vilka gaisu.
- Pēteris kāri paķēra pudeli un.. ievilka garu, ugunīgu malku.. Asaras iesprāga acīs, un, atplestu muti, viņš brītiņu gari vilka gaisu.
2.2.pārn.; sar. Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZēns iesprāga istabā.
- Zēns iesprāga istabā.
Avoti: 3. sējums