iestarpinājums
iestarpinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → iestarpināt1.
Piemēri..viņa runa virzījās lēcieniem, iestarpinājumiem un aplinkiem, par savu ģimeni un kaimiņiem viņš runāja tā, it kā man tas viss tikpat labi zināms kā viņam pašam.
- ..viņa runa virzījās lēcieniem, iestarpinājumiem un aplinkiem, par savu ģimeni un kaimiņiem viņš runāja tā, it kā man tas viss tikpat labi zināms kā viņam pašam.
- ..[rakstnieka] stāstiem vienmēr ir teicama valoda, laiku pa laikam tā uzdzirkstī kādu asprātību, ievij poētisku iestarpinājumu.
1.1.val. Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
2.Paveikta darbība, rezultāts → iestarpināt2.
PiemēriTās divas trīs ziemas pagastskolā nepieciešams, bet pavisam nesvarīgs iestarpinājums ganu gaitās..
- Tās divas trīs ziemas pagastskolā nepieciešams, bet pavisam nesvarīgs iestarpinājums ganu gaitās..
- Vajadzētu [dziesmu svētkos] dot vienu dienu orķestra koncertam! Cik ilgi lai mēs paliekam tikai ar iestarpinājuma funkcijām?
Avoti: 3. sējums