iestarpinājums
iestarpinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → iestarpināt1.
Piemēri..viņa runa virzījās lēcieniem, iestarpinājumiem un aplinkiem, par savu ģimeni un kaimiņiem viņš runāja tā, it kā man tas viss tikpat labi zināms kā viņam pašam.
1.1.val. Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
2.Paveikta darbība, rezultāts → iestarpināt2.
PiemēriTās divas trīs ziemas pagastskolā nepieciešams, bet pavisam nesvarīgs iestarpinājums ganu gaitās..
Avoti: 3. sējums