ievīlēties
ievīlēties [ievĩlēties] parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
Refl. → ievīlēt [1]. Tikt ievīlētam.
PiemēriVienu [zāģa zoba] malu vīlē tik ilgi, kamēr galotnes četrstūra platums līdzinās pusei no plātnes biezuma; tai pašā laikā arī otrā malā ievīlējas robs..
Avoti: 3. sējums