ievērpties
ievērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās; refl.
1.Refl. → ievērpt2. Tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriDzijas pavedienā ievērpušies spaļi.
- Dzijas pavedienā ievērpušies spaļi.
- pārn. Studijas laikā luga tika parādīta divskatos, koncentrētos fragmentos, tagad [teātrī] galvenās varones dzīve ievērpās plašā kopainā.
2.Iesākties (parasti par domu, sarunu).
Piemēri..reiz ievērpusies, doma skrēja kā dzirnakmens..
- ..reiz ievērpusies, doma skrēja kā dzirnakmens..
- Mūsu gadsimta sākumā, kad ievērpās.. [aktiera] skatuves gaitas, latviešu teātris pamazām bija sācis nopurināt provinciālisma.. putekļus..
Avoti: 3. sējums