ievērpties
ievērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās; refl.
1.Refl. → ievērpt2. Tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriDzijas pavedienā ievērpušies spaļi.
2.Iesākties (parasti par domu, sarunu).
Piemēri..reiz ievērpusies, doma skrēja kā dzirnakmens..
Avoti: 3. sējums