Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ieķert
ieķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
Piemēri..Ģirts ieķēra roku kabatā un, naudu sataustījis, apmierināts pasmaidīja.
1.1.intrans.
PiemēriSalivans ieķēra kabatā un izvilka tabakas ņuku [vīstokli]..
1.2.intrans. Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri..kaķis izlaida nagus vēl garākus un biksēm cauri pamatīgi ieķēra Jūzim gurnā.
2.Strauji satvert, saņemt.
PiemēriUn Skaidrīte sadūšojas, ieķer arī riekšavā ūdeni un uzmanīgi mērc tur degunu iekšā..
3.sar. Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
PiemēriIeķert kādu kumosu.
3.1.intrans.
PiemēriPēc valša viņš pienāca nosvīdis, mazliet pēc deg vīna smaržodams. «Jau paspējis ieķert,» Ģirts nodomāja.
Avoti: 3. sējums