Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
intransitīvs
intransitīvs -ais; s. -a, -ā apst.
intransitīvi val.
Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda). Nepārejošs.
Avoti: 3. sējums