izbiedēt
izbiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes. Arī izbaidīt.
PiemēriIzbiedēt putnus.
- Izbiedēt putnus.
- Ļaudis izbiedēti un satraukti.
- Reiz, kad Annele uz īsu brīdi bij nogrimusi grāmatā, pēkšņi to izbiedēja uztraukums lopos.
- ..lapsa pēc pusdienas bija nemanīti ielavījusies sētā, nokodusi vienu vistu un, izbiedēta, aiznesusi zobos līdzi pīļu māti.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nāvei izbiedēt.
- Līdz nāvei izbiedēt — Ļoti izbiedēt.
1.1.parasti divd. formā: izbiedēts.
PiemēriBūt tādam, kurā izpaužas bailes
- Būt tādam, kurā izpaužas bailes
- Izbiedēts skatiens.
- ..izbiedētās ieplestās acis, laikam asaras valdot, pavērsās sānis.
Avoti: 3. sējums