izbijis
izbijis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → izbūt.
2.Tāds, kā vairs nav. Bijušais.
PiemēriAnna: Izbijusi laime ir izlijis ūdens. Nesasmelt to vairs.
- Anna: Izbijusi laime ir izlijis ūdens. Nesasmelt to vairs.
2.1.niev. Tāds, kas vairs nav (kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī).
PiemēriIzbijis skolotājs.
- Izbijis skolotājs.
- Izbijis direktors.
- Varbūt kāds no tiem ir izbijis fabrikants.
- Izbijis saimnieks, veikalnieks.
Avoti: 3. sējums