Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izbrīvēties
izbrīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
1.Refl. → izbrīvēt1.
PiemēriViņš izbrīvējās uz stundu.
  • Viņš izbrīvējās uz stundu.
2.parasti 3. pers. Refl. → izbrīvēt2. Tikt izbrīvētam.
PiemēriCeļš pamazām izbrīvējās.
  • Ceļš pamazām izbrīvējās.
  • Vidū izbrīvējās vieta.
Avoti: 3. sējums