Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izbrūvēt
izbrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
Piemēri..Liepa ir izbrūvējis alu uz svētkiem..
  • ..Liepa ir izbrūvējis alu uz svētkiem..
  • ..mēs uz Jāņiem izbrūvējām mucu miestiņa un priecīgi līgojām..
Avoti: 3. sējums