izbrūvēt
izbrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
Piemēri..Liepa ir izbrūvējis alu uz svētkiem..
- ..Liepa ir izbrūvējis alu uz svētkiem..
- ..mēs uz Jāņiem izbrūvējām mucu miestiņa un priecīgi līgojām..
Avoti: 3. sējums