izbēdāt
izbēdāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; pareti
1.Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
PiemēriPar visu jau nevar iebēdāt.
2.Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
Piemēri«Prast [zemi apstrādāt] ir viena lieta,» atcirta Kalinka, «un pašam visu izbēdāt - otra.»
Avoti: 3. sējums