izdzirdēt
izdzirdēt -dzirdu, -dzirdi, -dzird, pag. -dzirdu (1. konj.), arī -dzirdēju; trans.
1.Pēkšņi uztvert (skaņu).
PiemēriIzdzirdēt skaļu klauvējienu pie durvīm.
- Izdzirdēt skaļu klauvējienu pie durvīm.
- Izdzirdēt ratu rīboņu.
- Izdzirdēt motora rūkoņu.
- Izdzirdēt troksni pagalmā.
- Izdzirdēt soļus.
- Izdzirdēt šāvienu.
- Izdzirdēt čukstēšanu.
- Izdzirdēt saucam savu vārdu.
- Kādu laiciņu lasījis, izdzirdu priekšpusē pazīstamu balsi. Sāku klausīties, tiešām! - tas Grumba.
- «Nāciet nu laukā, Brīviņu kungs!» Upīšu Mārtiņš izdzirda viņu saucam skaļi un jautri.
- Pēkšņi viņš izdzirda, ka Ilga raud, klusi, apslāpēti elsodama.
1.1.Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
PiemēriIstabiņa nebija dārga, bet saimniece, izdzirdusi, ka esmu vidusskolu beigusi, solīja atdot par brīvu, ja es šad tad palīdzēšot viņas puikam rēķināšanā.
- Istabiņa nebija dārga, bet saimniece, izdzirdusi, ka esmu vidusskolu beigusi, solīja atdot par brīvu, ja es šad tad palīdzēšot viņas puikam rēķināšanā.
- Te kādā dienā izdzirda, Slaucēju Ernests esot uz Rīgu aizbraucis.
- ..apvaicājos namamātei, cik tālu līdz Skrundai, un pārsteigts izdzirdēju, ka kilometri divpadsmit.
Avoti: 3. sējums