izdzirdēt
izdzirdēt -dzirdu, -dzirdi, -dzird, pag. -dzirdu (1. konj.), arī -dzirdēju; trans.
1.Pēkšņi uztvert (skaņu).
PiemēriIzdzirdēt skaļu klauvējienu pie durvīm.
1.1.Pēkšņi uzzināt (ko runātu).
PiemēriIstabiņa nebija dārga, bet saimniece, izdzirdusi, ka esmu vidusskolu beigusi, solīja atdot par brīvu, ja es šad tad palīdzēšot viņas puikam rēķināšanā.
Avoti: 3. sējums