izdzīties
izdzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -džinos; refl.
1.Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
PiemēriIzdzīties pakaļ aitām.
- Izdzīties pakaļ aitām.
- Suni izdzenās pakaļ zaķim.
2.trans. Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
PiemēriIzdzīties govis gainos.
- Izdzīties govis gainos.
- Suņi izdzenās zaķi.
3.sar. Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
PiemēriIzdzīties ar zirgu uz kaimiņu ciemu.
- Izdzīties ar zirgu uz kaimiņu ciemu.
Avoti: 3. sējums