izdīkt
izdīkt -dīcu, -dīc, -dīc, pag. -dīcu; trans.; sar.
Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
PiemēriNo sievas viņš bij izdīcis pusrubli naudas.
- No sievas viņš bij izdīcis pusrubli naudas.
- Maija izdīca no lielkunga, ka viņš lika celt ēku.
Avoti: 3. sējums