izgrūstīt
izgrūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
PiemēriIzgrūstīt krēslus.
- Izgrūstīt krēslus.
- Kā negudra [Smalko Anna] traucās uz priekšu, izgrūstīdama tos, kas gadījās ceļā..
- ..sīkie tualetes piederumi, kas vienmēr stāvējuši redzamā vietā, stingrā ierastā kārtībā, tagad šā tā izgrūstīti.
2.Vairākkārt, ļoti grūstīt.
PiemēriIzgrūstīt šķīvi.
- Izgrūstīt šķīvi.
- Izgrūstīt krēslu.
- Tur vēl viens otru izgrūstīja..
- Deju zālē vietas pamaz.. Izdejot kaut kādas figūras - nereāli. Zeķes saplēsīsi, kaimiņus izgrūstīsi..
Avoti: 3. sējums