Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izjukums
izjukums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → izjukt2.
Piemēri..[recenzente] jau rakstīja par pietiekami nemotivētu Ēbara un Zelmas attiecību izjukumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → izjukt3.
3.reti Paveikta darbība, rezultāts → izjukt1.
Avoti: 3. sējums