izkliedētība
izkliedētība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
Piemēri..pētot elementu sadalījumu Zemes garozā, iznāk saskarties arī ar.. elementu izkliedētību.
2.Stāvoklis, kad kas nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
PiemēriMums ir arī sava pieredze automatizētu.. fermu.. radīšanā. Tikai jāatzīst, ka šodien šajā virzienā vēl vērojams gausums, spēku izkliedētība, koordinācijas trūkums.
Avoti: 3. sējums