izlīdzējs
izlīdzējs -a, v.
izlīdzēja -as, s.
1.Darītājs → izlīgt.
2.pol. Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
PiemēriDarbaļaužu masās izvērstā partijas darba rezultātā buržuāziskās un izlīdzēju partijas tika pilnīgi izolētas, masas tām vairs neuzticējās.
- Darbaļaužu masās izvērstā partijas darba rezultātā buržuāziskās un izlīdzēju partijas tika pilnīgi izolētas, masas tām vairs neuzticējās.
- Strādnieku un kareivju padomes bija plašākās masu organizācijas, tāpēc arī boļševiki tās uzskatīja par svarīgāko darbības vietu, lai panāktu zemnieku un strādnieku atraušanu no izlīdzēju ideoloģiskās ietekmes.
- Dzejolis «Miera līdzēji» ir piesātināts ar skaudru sociālu saturu, tas radies pēc 1905. gada revolūcijas, kad iznira kā duļķes dažādi izlīdzēji ar patvāru.
Avoti: 3. sējums