izlīdzēt
izlīdzēt -līdzu, -līdzi, -līdz, pag. -līdzēju; intrans.
1.Palīdzēt (kādam ar ko).
Piemēri..mācos vāciski. Tomēr es vēl nekā nevaru saprast, ko meistars saka. Un te man vienmēr izlīdz Krists, kas ir jau labi ielauzījies vācu mēlē.
- ..mācos vāciski. Tomēr es vēl nekā nevaru saprast, ko meistars saka. Un te man vienmēr izlīdz Krists, kas ir jau labi ielauzījies vācu mēlē.
- ..kā to varēja zināt, no kuras puses vēlāk pūtīs vējš?.. mans vectēvs te prata izlīdzēt. Viņš iebāza rādītāju pirkstu mutē, apslapināja, pacēla tad gaisā, durvīs iestājies, un pasvilpa.
- Ja apsoli man cāļus pusdienai, es tev izlīdzēšu: iešu mežā troksni sacelt, un lācis tad prasīs, kas tur trokšņo?
1.1.Iedot, aizdot (kādam).
PiemēriKaut gan vēl nekad nebiju aizņēmies naudu, nospriedu šoreiz to darīt un aizsūtīt Juzim. Darba biedrs man izlīdzēja.
- Kaut gan vēl nekad nebiju aizņēmies naudu, nospriedu šoreiz to darīt un aizsūtīt Juzim. Darba biedrs man izlīdzēja.
- Viens solījās izlīdzēt ar savām grāmatām. Šis izmācīšoties šodien, es varot mācīties vai visu dienu.
- ..Sloku saimniecei ar kāpostiem izlīdzēt mēs nevarējām.
Avoti: 3. sējums