Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmanīgums
izmanīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izmanība.
PiemēriTirgoņa izmanīgums.
Avoti: 3. sējums