Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmanevrēt
izmanevrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Izdarīt manevru.
PiemēriMūsu brigāde izmanevrēja un deva spēcīgu triecienu pa uzbrūkošā pretinieka grupējuma flangu un aizmuguri.
2.parasti 3. pers.; intrans. Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par transportlīdzekli.
PiemēriPašizgāzējs izmanevrē no automobiļu parka.
2.1.Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — parasti par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izmanevrē cauri krūmiem.
3.trans. Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
PiemēriIzmanebrēt automobili no pagalma uz ielas.
Avoti: 3. sējums