izmanevrēt
izmanevrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Izdarīt manevru.
PiemēriMūsu brigāde izmanevrēja un deva spēcīgu triecienu pa uzbrūkošā pretinieka grupējuma flangu un aizmuguri.
- Mūsu brigāde izmanevrēja un deva spēcīgu triecienu pa uzbrūkošā pretinieka grupējuma flangu un aizmuguri.
2.parasti 3. pers.; intrans. Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – parasti par transportlīdzekli.
PiemēriPašizgāzējs izmanevrē no automobiļu parka.
- Pašizgāzējs izmanevrē no automobiļu parka.
- Lokomotīve izmanevrē uz dzelzceļa maģistrāles.
- Garāžas durvis atsprāga vaļā, un.. limuzīns, veikli grozīdamies, izmanevrēja uz ielas.
2.1.Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – parasti par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izmanevrē cauri krūmiem.
- Traktors izmanevrē cauri krūmiem.
- Automobilis izmanevrē caur vārtiem.
3.trans. Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
PiemēriIzmanebrēt automobili no pagalma uz ielas.
- Izmanebrēt automobili no pagalma uz ielas.
- Tikko pietiek vietas, lai, braucot atpakaļgaitā, izmanevrētu traktoru starp zemē saspraustajiem mietiņiem.
Avoti: 3. sējums