Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmanība
izmanība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzglābis dēlu ar personīgu atjautību, Ziemcietis kā saimnieks ir tai pārliecībā, ka visu izšķir individuālā izmanība.
Avoti: 3. sējums