izmānīties
izmānīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZēns izmanās no mājas un aiziet uz slidotavu.
1.1.Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
PiemēriDažs, lai gan bijis vainīgs, gudri izmanījies.
Avoti: 3. sējums