Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmīlēt
izmīlēt -mīlu, -mīli, -mīl, pag. -mīlēju; trans.
Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
PiemēriTik īsā laikā nevar spēt Ne savu rudzu lauku nokopt, Ne mīlestību izmīlēt.
Avoti: 3. sējums