izperināt
izperināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.parasti 3. pers. Izperēt.
PiemēriMan arī vēl tādas pusvaļas dienas, jo galīgi izperinājusi tikai vecā, pelēkā zoss sešus dzeltenus zoslēnus..
- Man arī vēl tādas pusvaļas dienas, jo galīgi izperinājusi tikai vecā, pelēkā zoss sešus dzeltenus zoslēnus..
2.sar. Veicināt (parasti kā negatīva) rašanos.
Piemēri..kalpošana personiskajai mantai ir pamatcēlonis daudziem sabiedrībai bīstamiem noziegumiem. Tā izperina kukuļņemšanu, spekulāciju, krāpšanu.
- ..kalpošana personiskajai mantai ir pamatcēlonis daudziem sabiedrībai bīstamiem noziegumiem. Tā izperina kukuļņemšanu, spekulāciju, krāpšanu.
- ..ja sievietei ir darbs, tad viņai nav vaļas domāt par mīļākiem. Mīļāko izperina slaistīšanās pa gultu un dīvāniem..
- «No nezināma cilvēka var visu ko sagaidīt. Bet jums [klostera priekšniekam] ir redzīga acs, lai laikā pamanītu sātana izperinātu nedarbu.»
2.1.Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
Piemēri..gāja apkārt visādas valodas, it kā romāns nebūtu pat pašu Kaudzīšu sarakstīts. Pēdējās droši vien izperinājuši skauģi un uzpūtīgi pašgudrie romānā aprakstītie varoņi..
- ..gāja apkārt visādas valodas, it kā romāns nebūtu pat pašu Kaudzīšu sarakstīts. Pēdējās droši vien izperinājuši skauģi un uzpūtīgi pašgudrie romānā aprakstītie varoņi..
- Slavenie padomju karavīri straujā triecienā izmēza no pilsētas tās pa verdzinātājus, neļaujot tiem izpildīt ļauni izperināto nodomu izpostīt visu Rīgu.
Avoti: 3. sējums