Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izpiņķēt
izpiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Atšķetināt, atmudžināt. Arī izraisīt1.
PiemēriIzpiņķēt auklu.
  • Izpiņķēt auklu.
  • Izpiņķēt dzijas pavedienu.
Avoti: 3. sējums