Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izrībēt
izrībēt parasti 3. pers., -rīb, pag. -rībēja; intrans.
1.Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRati izrībēja pa vārtiem.
1.1.Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriRati izrībēja cauri pagalmam.
Avoti: 3. sējums