izrakstīties
izrakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
PiemēriTās [redakcijas] jau bija izrakstījušās gan par koru dibināšanās pirmo vilni sešdesmitajos gados, gan par lieliem un maziem novadu dziesmu svētkiem.
- Tās [redakcijas] jau bija izrakstījušās gan par koru dibināšanās pirmo vilni sešdesmitajos gados, gan par lieliem un maziem novadu dziesmu svētkiem.
- Avīzēs jau var visādi izrakstīties.
- ..Vēsturiskā muzeja kalpotāji domāja, ka Niedres kungs sācis nepieklājīgi izrakstīties par garīdzniekiem.
1.1.trans.
PiemēriIzrakstīties vēstules.
- Izrakstīties vēstules.
1.2.sar. Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
PiemēriJau rakstnieki izrakstās.
- Jau rakstnieki izrakstās.
2.Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
PiemēriVienīgi [vīrietis] ir te pierakstījies, bet izrakstīties nevēlas. Arī namu pārvalde atsakās izrakstīt.
- Vienīgi [vīrietis] ir te pierakstījies, bet izrakstīties nevēlas. Arī namu pārvalde atsakās izrakstīt.
- ..Arvīds ir pilnīgi vesels, rīt viņš izrakstās no slimnīcas..
- ..Egle pazina Zemgali, bijušo slimnieku, kurš vasaras sākumā izrakstījās no sanatorijas.
3.parasti 3. pers. Refl. → izrakstīt3. Tikt izrakstītam.
PiemēriTinte pildspalvā izrakstījusies.
- Tinte pildspalvā izrakstījusies.
Avoti: 3. sējums