izrādīties
izrādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
PiemēriPar mēbeļu fabriku Leinasars bija interesējies pirms dažām dienām.. Izrādījās, ka tādas fabrikas vairs nav.
1.1.Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
Piemēri..nopērkam divus lielus arbūzus, bet abi izrādās negatavi.
1.2.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriNākamajā stundā nācās tikties ar krievu valodas skolotāju, un viņš izrādījās lādzīgs puisis.
1.3.reti Likties, šķist.
PiemēriCilvēkam dzīve izrādās daudzreiz pavisam nepanesama un grūta, tā ka nevar beigt par viņu žēloties..
2.Parādīt, klaji izpaust (parasti savas īpašības).
Piemēri..pārāk mīksts viņš gan arī negribēja izrādīties - principa dēļ.
2.1.Izlikties1.
PiemēriJa Atgriezies mājās, Grauds centās izrādīties bezbēdīgs, un tas viņam diezgan labi izdevās.
Avoti: 3. sējums