izrīcīgs
izrīcīgs -ais; s. -a, -ā
izrīcīgi apst.; pareti
Izdarīgs.
PiemēriLai cik izrīcīgs būtu saimniecības vadītājs vai speciālists, apbraukt un personīgi apskatīt darba gaitu visur vienkārši nav iespējams.
- Lai cik izrīcīgs būtu saimniecības vadītājs vai speciālists, apbraukt un personīgi apskatīt darba gaitu visur vienkārši nav iespējams.
Avoti: 3. sējums