izslāpt
izslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu; intrans.; parasti divd. formā: izslāpis
1.Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriIenācējam liekas, ka krodziniekam laikam vispatīkamākais uzdevums pasaulē - pasniegt izslāpušiem ceļiniekiem atspirdzinājumus..
1.1.pārn. Izkalst (par zemi, augsni).
Piemēri..vālodze lūgdamās sauc lietu izslāpušajai zemei un sev..
1.2.pārn. Sajust stipru gaisa trūkumu.
PiemēriTikko viņa [gulētāja], izslāpusi pēc gaisa, nosvieda segu, spārnotais briesmonis [ods] jau plivinājās virs galvas.
2.Noslāpt (par daudziem vai visiem).
PiemēriApguldes ezerā izslāpušas zivis. Iemesls tam nebija vis ziema, bet gan ezera piesārņošana.
3.Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izsalkt (2).
PiemēriLikās, ka ļaudis izslāpuši mierīga darba, atžirguši no asiņainā murga un sumina brīvību ar darba svētkiem..
Avoti: 3. sējums