Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsmējība
izsmējība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSabangotie strēlnieki grēmās un niknojās, rotas komandiera pavēlē saskatīdami izsmējību.
Avoti: 3. sējums