izsmaržot
izsmaržot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.trans. Izplatīt (smaržu).
Piemēri..mazais [vaivariņa] zariņš.. izsmaržoja tik spēcīgu, pretīgi saldenu smaržu, ka ilgi to nevarēja turēt pie deguna.
- ..mazais [vaivariņa] zariņš.. izsmaržoja tik spēcīgu, pretīgi saldenu smaržu, ka ilgi to nevarēja turēt pie deguna.
- Virtuves kaktā pie plīts spīguļo ietrupējusī apšu malka, pagales žūdamas viegli skripst un izsmaržo sīvu saldumu.
- pārn. Āboli neaiztikti stāvēja uz galda un izsmaržoja vasaru..
- pārn. ..Brūnzaļais dievkociņš izsmaržot tiecas Rūgteno sāpi, kas krājusies ilgi..
2.intrans. Smaržot un pabeigt smaržot.
PiemēriIzsmaržos meijas, nočaukstēs baltais zīds, izšūpos pēdējais valsis,.. un būs kaut kas beidzies.
- Izsmaržos meijas, nočaukstēs baltais zīds, izšūpos pēdējais valsis,.. un būs kaut kas beidzies.
- pārn. Izsmaržojusi un norimusi vasara, tagad jau saplaukušas rudens puķes..
Avoti: 3. sējums