izsmaržot
izsmaržot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.trans. Izplatīt (smaržu).
Piemēri..mazais [vaivariņa] zariņš.. izsmaržoja tik spēcīgu, pretīgi saldenu smaržu, ka ilgi to nevarēja turēt pie deguna.
2.intrans. Smaržot un pabeigt smaržot.
PiemēriIzsmaržos meijas, nočaukstēs baltais zīds, izšūpos pēdējais valsis,.. un būs kaut kas beidzies.
Avoti: 3. sējums