izsmējība
izsmējība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSabangotie strēlnieki grēmās un niknojās, rotas komandiera pavēlē saskatīdami izsmējību.
- Sabangotie strēlnieki grēmās un niknojās, rotas komandiera pavēlē saskatīdami izsmējību.
- Tā [smalkjūtība] var izpausties visādi - gan izsmējība pret sevi, gan atturībā..
Avoti: 3. sējums