izsprāgt
izsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
PiemēriBlakus tikko izsprāga tanka raidītā granāta.
2.Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriNu Pricītis izsprāga kā izsviests no gultas, uzrāva biksītes, paķēra kamzoļus un cepuri..
2.1.Par priekšmetiem, vielām.
PiemēriVīrs uzsauca, lai pamūku nost no priekšgala, un sāka skrūvēt vaļā radiatora vāku. Nākamajā mirklī tas izsprāga viņam no pirkstiem..
Stabili vārdu savienojumi
2.2.Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
PiemēriDzirksteles izsprāgst no ugunskura.
2.3.Strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem).
PiemēriPēc lietus pumpuri izsprāguši.
3.sar. Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
PiemēriVēži upē izsprāguši.
3.1.vienk. Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
Avoti: 3. sējums