izstreipuļot
izstreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJansons izstreipuļoja no zemnīcas un kāri vilka plaušās dzestro nakts gaisu.
- Jansons izstreipuļoja no zemnīcas un kāri vilka plaušās dzestro nakts gaisu.
- Es tiešām izdzēru vēl otru glāzi un izstreipuļoju laukā.
- Es izstreipuļoju pa durvīm.
1.1.Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriLai glābtos, Leinasars uzskrēja kāpās, izstreipuļoja tām cauri un atradās uz šosejas.
- Lai glābtos, Leinasars uzskrēja kāpās, izstreipuļoja tām cauri un atradās uz šosejas.
Avoti: 3. sējums