izstrēbt
izstrēbt -strebju, -streb, -strebj, pag. -strēbu; trans.; sar.
1.Strebjot izēst, arī izdzert.
PiemēriRudis ēd mīksto rausi un stāsta mātei, ka šorīt nav paguvuši izstrēbt pienu no bļodas..
- Rudis ēd mīksto rausi un stāsta mātei, ka šorīt nav paguvuši izstrēbt pienu no bļodas..
- ..[Ķencis] krogā zvejoja vēl pamazām ar ikausu pa katlu, žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
Stabili vārdu savienojumiIzstrēbt putru.
- Izstrēbt putru idioma — Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
1.1.Strebjot iztukšot (trauku).
PiemēriAbi izstrēba savus šķīvjus jautrā omā.
- Abi izstrēba savus šķīvjus jautrā omā.
- ..kas no šķidras zupiņas tiek? Bet, izstrēbis katliņu bieza boršča.., jūti iekšā pavisam citu svaru.
- ..katrs izstrēba pa kāpostu šķīvim un apēda riecienu maizes.
1.2.pārn. Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Piemēri«Kas tad nu ir? Jūs esat direktors rīkotājs, jūs man prasāt. Trīs dienas jūs te acu nerādāt. Jūs ievārāt, man jānāk izstrēbt.»
- «Kas tad nu ir? Jūs esat direktors rīkotājs, jūs man prasāt. Trīs dienas jūs te acu nerādāt. Jūs ievārāt, man jānāk izstrēbt.»
- «Tu redzi, kā ar Mirdzu ir,» viņai nekas nav jāpārdomā, viens mirklis, un jau izdarīts. Lai tad citi vēlāk izstrebj, ko viņa savārījusi.
- «Kas viņam, viņš domā vienīgi par to, lai tiktu ātrāk mājās, kas tālāk būs, tas viņu neinteresē, tas jāizstrebj priekšsēdētājam.»
Avoti: 3. sējums