Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izteicējs
izteicējs -a, v.
izteicēja -as, s.
1.Darītājs → izteikt.
2.v.; val. Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
PiemēriIzteicēja palīgteikums.
Avoti: 3. sējums