Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iztricināt
iztricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
iztrīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vairākkārt viscaur tricināt. Tricinot viscaur izkustināt.
PiemēriPērnvasar skatuvju skatuves iztricināja «Meteņu polkas», brašo vedēju un nebēdīgo meiteņu skrējiens..
  • Pērnvasar skatuvju skatuves iztricināja «Meteņu polkas», brašo vedēju un nebēdīgo meiteņu skrējiens..
  • Troksnis, kurš iztricināja zemes pamatus.
  • pārn. Bet viņa nesacīja «jā», jo gribēja drusciņ varmācīgam Jurim sirdi iztrīcināt.
Avoti: 3. sējums