izziņa
izziņa -as, s.
1.parasti vsk.; filoz. Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
PiemēriZinātne dzīves izziņas rezultātus ietver jēdzienos, abstraktos spriedumos un secinājumos.
Stabili vārdu savienojumiIzziņas priekšmets. Izziņas, teorija.
1.1.Process, rezultāts → izzināt1.
Piemēri..pats galvenais.. bija tas, ka viņam izdevās atmodināt savā audzēknī slāpes pēc zināšanām, milzīgu un mērķtiecīga izziņas alku.
2.Process, paveikta darbība → izzināt2. Faktu, datu apkopojums.
PiemēriBet tad izplatījās citas vēstis, un tās padarīja gluži lieku izziņu par Ansonu Mārtiņu un viņa darbiem.
3.Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
PiemēriPieprasīt izziņu par izpeļņu.
3.1.Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
PiemēriDabūt izziņu pa telefonu.
4.jur. Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
PiemēriPabeigt izziņu.
Avoti: 3. sējums