Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izķīķēt
izķīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Izķidāt (zivis).
PiemēriVimba pirmais izņēma no tīkla linuma dažas reņģes, izķīķēja iekšas un sāka ēst, mērcēdams svaigās zivis sālī..
  • Vimba pirmais izņēma no tīkla linuma dažas reņģes, izķīķēja iekšas un sāka ēst, mērcēdams svaigās zivis sālī..
  • sal. Puišiem naudas nebija, nu ne plika graša pie dvēseles. Pa to garo ziemu visi kā izķīķēti.
Avoti: 3. sējums