izšķirties
izšķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros; refl.
1.Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
PiemēriZvans aicināja Ernu uz lekciju, bet Agnese gāja mājup. Tā viņas izšķīrās neizrunājušās..
1.1.Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību.
Piemēri«Jūs izšķīrāties?» - «Kā tad. Vīrs ieskatīja citu.. un aizgāja... Iesniedza šķiršanos.»
2.parasti 3. pers. Sadalīties (par priekšmetu).
Piemēri..viņš savilka sarkanos loga aizkarus, saknieba tos vidū ar adatu, lai neizšķiras..
2.1.Par ceļu, taku.
PiemēriCeļš ved gar aramo lauku,.. izšķirdamies divos, no kuriem viens aiziet pa kreisi uz meža stūri, otrs uz sadzēli.
Stabili vārdu savienojumiCeļi izšķiras.
3.Refl. → izšķirt4. Tikt izšķirtam.
PiemēriGrants tomēr izšķīrās par Līdaku, viņš teica: «Kas par to, ka jauns, no puikām izaug vīri.» Un Grants tāpēc jau pašā sākumā pievērsa savam palīgam īpašu vērību.
Avoti: 3. sējums