izšļakstīties
izšļakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izšļakstīt1. Tikt izšļakstītam.
Piemēri..Līna sviešus nosvieda nēšus no pleciem, tā ka karstais ūdens izšļakstījās un izkausēja sniegā lielu, brūnu laukumu.
- ..Līna sviešus nosvieda nēšus no pleciem, tā ka karstais ūdens izšļakstījās un izkausēja sniegā lielu, brūnu laukumu.
- Ūdens izšļakstījās uz dārgajām grīdsegām un sīkām straumītēm tecēja pāri rakstāmgaldam.
- ..liegi ritēja šurpu mazi vilnīši, cits citu grūzdami un izšļakstīdamies malā baltās.. putās.
2.Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
PiemēriAi, kā Olītim patika šie jūrmalas gājieni!.. Pēc patikas varēja izplunčāties, izšļakstīties ar ūdeni..
- Ai, kā Olītim patika šie jūrmalas gājieni!.. Pēc patikas varēja izplunčāties, izšļakstīties ar ūdeni..
Avoti: 3. sējums