Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izšļaucīt
izšļaucīt -šļauķu, -šļauki, -šļauka, pag. -šļaucīju; trans.; sar.
Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
PiemēriAtmodusies es krietni izšļaucīju locekļus.
  • Atmodusies es krietni izšļaucīju locekļus.
  • ..flegmatiskais zostēviņš pietraucās kājās, izšļaucīja vienu kāju un spārnu.
Avoti: 3. sējums