izžulgt
izžulgt parasti 3. pers., -žulgst, pag. -žulga; intrans.
Izmirkt1.
PiemēriLietus lija katru dienu, pat sausā nora izžulga tā, ka rati, uz vietas stāvēdami, līdz pus riteņiem sagrima dubļos.
- Lietus lija katru dienu, pat sausā nora izžulga tā, ka rati, uz vietas stāvēdami, līdz pus riteņiem sagrima dubļos.
- Bija jau gandrīz pavisam satumsis, un Juris iededza [automobiļa] prožektorus. Dzelteniem pirkstiem tie grābstīja izžulgušo sniegu, taustīdami pēc tumšajām riepu, pēdām.
- Rasa visur vienlīdz slapja - kurpes jau pāris soļos izžulgst līdz pēdējai nagliņai.
Avoti: 3. sējums